Galvenā atšķirība ir tekstūrā un uzsūkšanās ātrumā. Fluīdam ir vieglāka konsistence, tas izklājas ar mazāku produkta daudzumu un iesūcas dažās sekundēs, neatstājot taukainu sajūtu, tāpēc tas ir ērts ikdienas lietošanai un normālai vai kombinētai ādai. Krēmu, kas ir blīvāks un barojošāks, parasti izvēlas ļoti sausai ādai vai aukstā klimatā, kur papildus saules aizsardzībai vēlas arī papildu mitrinājumu.
Nav viena faktora, kas derētu visiem: tas atkarīgs no ādas toņa, jutīguma un paredzētā saules iedarbības ilguma. Kā vispārēja vadlīnija – gaišai vai saulei maz pieradušai ādai noder SPF 50, savukārt jau pielāgojusies āda var uzturēt aizsardzību ar SPF 30, vienmēr uzklājot atkārtoti ik pēc dažām stundām un izvairoties no saules dienas vidū.
Ieteicamais daudzums parasti ir lielāks, nekā ierasti uzklāj. Izmantojot maz produkta, faktiskais aizsardzības līmenis ievērojami samazinās, pat ja uz iepakojuma norādīts augsts faktors. Ieteicams fluīdu uzklāt vairākās kārtās, līdz noklāta visa atklātā āda, neatstājot zonas ar ļoti plānu kārtu, un atkārtot uzklāšanu ik pēc divām stundām vai pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas.
Tas ir iespējams, lai gan ne vienmēr ir ērtākā izvēle. Ķermeņa formulās parasti prioritāte ir fluīdām tekstūrām, kas paredzētas lielas virsmas ātrai noklāšanai, savukārt sejas formulām bieži ir vieglāka vai matēta apdare, kas paredzēta saderībai ar grimu. Ķermeņa produktu var lietot arī sejai, taču tas var ne tik labi atbilst šīs plānākās un jutīgākās ādas specifiskajām vajadzībām.
Jā. Mākoņi filtrē daļu redzamā starojuma, taču ievērojama daļa ultravioleto staru iziet cauri mākoņu segai un joprojām sasniedz ādu. Tāpēc ķermeņa saules aizsardzību ieteicams lietot ārā arī tad, kad debesis ir apmākušās, īpaši ilgstošās aktivitātēs, piemēram, pastaigās, sportojot vai strādājot ārā, lai palīdzētu novērst fotonovecošanos ilgtermiņā.